Rītā, kad, lūkojoties pa logu, redzi visu baltu, pārņem brīnumaini pacilājoša noskaņa.
Baltās sniegpārslas, krītot uz pusplikajiem zariem, noslēpj nenokritušās neglīti rūsainās lapas. Saules nav, un zeme ar debesīm ir vienā - pienaini matētā tonī.
Sniegpārslas ir tik baltas, tik greznas, tik tīras.
Šādā brīnumainā rītā gribas uzvilkt kaut ko absolūti baltu & pasakaini pūkainu.. un būt tik labam.
