00

Francija visā pasaulē ir pazīstama kā izsmalcinātu vīnu un dažādu gastronomisku gardumu valsts, kā romantikas stūrakmens un kā vieta, kur apstājas laiks, jo Francijas, it īpaši tās galvaspilsētas - Parīzes valdzinājumam esot grūti pretoties. Tā nu arī es izdomāju doties un pārbaudīt, vai tiešām Parīze ir tāda, kādu to rāda skaistajās filmās par mīlestību un cik daudzi no visiem stereotipiem, kas saistās ar Parīzi un tās multikulturālo vidi, patiešām atbilst realitātei. Tāpat es vēlējos novērot un salīdzināt Latvijas sieviešu un parīziešu ikdienas tērpu izvēles nozīmīgākos kritērijus.

Jāatzīst, ka arī es biju sagatavojusies ieraudzīt nelielas, melnas beretītes, kas nevērīgi sašķiebtas uz vienu sānu, augstpapēžu zābaciņus visu vecumu dāmām, krāsainus un romantiskus mētelīšus, kādus attēlo jaunākie Francijas modes žurnāli, koši sarkanas tomēr gaumīgi krāsotas lūpas, visdažādāko augstās modes zīmolu un stilu krāsas un kombinācijas un tamlīdzīgus izdaudzinātus faktus, tomēr jāatzīst, ka šis ceļojums man lika saprast vienu, tomēr ļoti nozīmīgu lietu – apģērbam ir jāizceļ cilvēka personība; vai nu cilvēkam ir harizma, vai arī viņam tās gluži vienkārši nav. Tur nu nepalīdzēs neviens slavens un izdaudzināts dizainera zīmols. Parīzē noteikumus tomēr diktē izjūtas un smaržas, kas virmo gaisā - viegls kapučīno aromāts, smalkas detaļas un dārgas smaržas.

Francūži salīdzinājumā ar Latvijas iedzīvotājiem tomēr apģērbā izvēlas vairāk minimālisma, bet savu personību izpauž ar visdažādāko aksesuāru palīdzību, tā var būt eleganta šalle, cepure, interesantas kurpes vai dārglietas. Latvijas iedzīvotāji turpretī lielāku uzsvaru liek uz pamanāmākām ārišķībām, atkailināšanos, ķermeņa izspīlēšanu un apģērba seksualitāti tādēļ diemžēl ļoti bieži efekts pārvēršas defektā. Īstā māksla ir pasniegt minimāismu kā kaut ko īpašu, ar principu “mazāk ir vairāk”, to izceļot ar īpašiem akcentiem, nevis trijās kārtās savilkt “stilīgu” zīmolu apģērbus.

Parīze nenoliedzami ir viena no modes galvaspilsētām. Bet vairums francūžu apzinās, ka augstā mode ir viens, bet ikdienas apģērbs pavisam kas cits. Biju dzirdējusi nostāstus, ka Francijā, līdzīgi, kā Itālijā, cilvēku ikdienas apģērbā dominē melnā krāsa. Varētu šķist, ka tas ir nomācoši un depresīvi, bet, redzot vilinoši noslēpumainos francūžus un arī temperamentīgos itāļus, ir skaidrs, kāpēc melnā tiek uzskatīt par elegances iemiesojumu. Melnā krāsa ikdienas apģērbā ir lielisks risinājums vairāku iemeslu dēļ, melnā krāsā tērpts cilvēks automātiski izskatās nobreidušāks, noslēpumaināks, un melnā krāsa ir gluži kā labs audekls, uz kura var veidot gleznas ar aksesuāru un dažādu rotaslietu palīdzību. Liela nozīme ir arī šīs krāsas praktiskumam – melns apģērbs mazāk samērējas.

Nobeigumā gribētos piebilst, ka, vērojot apģērbu raibo karuseli Rīgas ielās brīžiem noreibst galva, jo vairumā gadījumu minimālims tomēr pārspēj papagaiļa cienīgu izrotāšanos. Tomēr Latvijas sievietes patiešām ir daudz skaistākas nekā daudzās citās Eiropas valstīs dzīvojošās sievietes, tāpēc, ja vien varētu apvienot Latvijas sieviešu dabīgo skaistumu un Parīzes sieviešu noslēpumaino eleganci, iespējams skaistāku sieviešu pasaulē nebūtu, un viņas tiešām kalpotu par skaistuma un elegances piemēru. Ne vienmēr ir svarīgi un pareizi vienlaicīgi izrādīt savu Dior džinsu krāsas somiņu, Versace puķaino žaketīti, D&G rozā bikses un galu galā - Calvin Klein lillā kurpes.

Protams, ka arī Parīzē, kā jau jebkurā citā pasaules vietā ir cilvēki ar labāku gaumi un sliktāku gaumi, tomēr vērtējot un salīdzinot cilvēkus kopumā, atkal jau apstiprinās fakts, ka ir svarīgi vispirms izkopt savu dabīgo šarmu, pašpārliecinātību un pievilcību un pēc tam vilkt mugurā dārgu zīmolu apģērbus, jo par sevi nepārliecinātu un kompleksainu cilvēku mugurā tie tik un tā izskatīsies lēti un bezgaumīgi. Ir svarīgi katram pašam izkopt savu vienreizējo un neatkārtojamo stilu, un tad jau vairs nebūs svarīgi, vai esi no Parīzes, vai Latvijas.

Elīna Ozola